Komisija izvērtēja apstākļus un kritērijus, kurus Administrators ņēma vērā, pieņemot savu lēmumu par Bankas bankrotu kā ekonomiski un juridiski pamatotāko Bankas maksātnespējas risinājumu. Komisija vērtēja iesniegtos Bankas sanācijas priekšlikumus un tajos ietvertās iespējas atjaunot Bankas maksātspēju, piesaistot komercdarbības atbalstu un noguldījumu garantiju fonda (turpmāk – NGF) tiesiskās iespējas piedalīties Bankas restrukturizācijas procesā.

Komisija secināja, ka NGF nav tiesiskas iespējas īstenot kādu no piedāvātajiem atbalsta risinājumiem un piedalīties Bankas darbības atjaunošanas pasākumos, jo saskaņā ar likumu NGF līdzekļus drīkst izmantot tikai garantēto atlīdzību izmaksai un ar garantēto atlīdzību izmaksu organizēšanu saistīto izdevumu segšanai. Likums aizliedz NGF līdzekļus izmantot citiem mērķiem.

Administrators bija saņēmis un izanalizējis kopā 5 sanācijas priekšlikumus, kuri tika atzīti par nepamatotiem, jo piedāvātais finanšu līdzekļu apjoms nevienā no priekšlikumiem nebija pietiekams Bankas kapitāla atjaunošanai apmērā, kas nodrošinātu bankas darbību atbilstoši likuma prasībām. Tāpat bez NGF atbalsta un/vai līdzdalības nevienā no priekšlikumiem nevar tikt nodrošināta likviditāte apmērā, kas nepieciešama Bankas saistību izpildei.

Pēc Bankas maksātnespējas stāvokļa risinājuma saņemšanas arī Komisijas pieaicinātais konsultants PricewaterhouseCoopers SIA ir izanalizējis visus piedāvātos Bankas sanācijas priekšlikumus un secinājis, ka neviens no tiem pašreizējā Bankas situācijā nevar tikt uzskatīts par īstenojumu un finansiāli pamatotu. Līdz ar to Komisija uzskata, ka nav iespējas atjaunot Bankas darbību un Bankai uzsākama bankrota procedūra, kas arī ir vienīgais visu Bankas kreditoru interesēm atbilstošais risinājums.

“Iespēju kredīts” ir patēriņa aizdevums, ko iespējams saņemt uz īpaši izdevīgiem noteikumiem – summa var variēt diezgan plašā amplitūdā, procentu likmes ir mazākas nekā īstermiņa aizdevumiem, turklāt naudas atdošanas plāns ir ļoti elastīgs un piemērojams.

“Pašreiz kredītu tirgus ir kļuvis stabils. Cilvēki vairs neaizņemas vieglprātīgi. Viņi izvērtē savas iespējas un dažādos aizdevumu piedāvātājus, lai būtu pārliecināti, ka kredīta atdošana nesagādās problēmas. Un šāda atbildīga rīcība arī mums kā kredītdevējiem, ļauj nākt cilvēkiem pretī, piedāvāt daudz izdevīgākus naudas aizņemšanās noteikumus, lai dotu iespēju atļauties to, ko viņi ir pelnījuši,” norāda “Iespēju kredīts” pakalpojuma nodrošinātāji “Nordic Finance” rīkotājdirektore Maija Miesniece.

Mūsdienās cilvēki nereti saskaras ar lielu aizņemtību, tādēļ, domājot par lielāku pirkumu izdarīšanu, kā viens no šķēršļiem ir ne tikai brīvas naudas trūkums, bet arī formalitātes, ko nākas aizpildīt un nodrošināt, lai saņemtu aizdevumu. “Iespēju kredīts” radis risinājumu, ļaujot saņemt aizdevumus bez ķīlas, turklāt ērti un ātri noslēgt līgumu, nemaz neizejot no mājām. Tas vienlaikus liecina par aizdevumu tirgus tehnoloģisku attīstību, kā arī par uzticēšanos, kas ir būtisks faktors veiksmīgu attiecību uzturēšanai ar iedzīvotājiem.

Ir dažādi mērķi, kādiem cilvēki Latvijā šobrīd aizņemas naudu patēriņa vajadzībām. Visbiežāk tie ir lielāki pirkumi – sadzīves tehnika, mēbeles vai automašīna; Noteikti pasākumi – kāzas, dzīvokļa remonts, ceļojums u.tml.; Pakalpojumi – medicīniskas operācijas vai izglītība. Saņemto finansējumu iespējams izlietot savu šī brīža vajadzību un ieceru īstenošanai.

“Iespēju kredītu” iespējams noformēt trīs veidos: Piesakoties Nordic Finance birojā Mūkusalas ielā 33-4, Rīgā vai Jūrmalas ielā 14, Piņķos; Ar elektronisko parakstu vai ar DPD kurjerpasta starpniecību. Tiklīdz būs saņemts reģistrācijas maksājums (LVL 0.10 apmērā), tiks pārbaudīta un izvērtēta reģistrācijas anketā norādītā informācija un pieņemts lēmums par aizdevuma piešķiršanu. Pēc tam tiks nosūtīts elektronisks paziņojumu uz reģistrācijas anketā norādīto e-pasta adresi par piedāvātā aizdevuma apmēru un grafiku, vienlaikus nosūtot Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapu, rēķinu par aizdevuma izskatīšanas komisiju un vienojoties par aizdevuma līguma parakstīšanas veidu. Ja izvēlēts līgumu parakstīt ar DPD kurjerpasta starpniecību, pirms tam notiek vienošanās par piegādes laiku un vietu.

“Nordic Finance” atgādina, ka jāaizņemas atbildīgi, izvērtējot savas iespējas naudu atmaksāt.

Pēdējos trīs mēnešos – novembrī, decembrī un janvārī – pasta pārvadājumu apjoms pieaudzis līdz 1 370 000 kg jeb par 24% vairāk nekā šajā periodā pērn, jo airBaltic uzsāka sadarbību ar papildu starptautiskiem pasta operatoriem, kurus piesaistīja airBaltic cenas un ērtie tranzītpakalpojumi caur Ziemeļu tranzītmezglu Rīgā. Pašlaik airBaltic sadarbojas ar 37 starptautiskiem pasta pakalpojumu uzņēmumiem.

70% no visa kopējā pasta pārvadājumu apjoma pārvadā airBaltic tranzītā caur Rīgu uz un no 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Krievijā un NVS valstīs.

To intervijā radio «Baltkom 93,9» paudusi Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Viņa uzskata, ka Latvijas problēma ir apstāklī, ka tās iedzīvotāji vairs nekontaktējas apziņas līmenī, bet ļāvušies primitīviem instinktiem, raksta Apollo.lv.

«Valstij būtu jākaunas, ka tā nespēj tikt galā ar savām problēmām. Ja mums ir tādi notikumi kā referendums, tā ir zīme, ka ar mums kaut kas nav kārtībā. Uzskatu, ka vēl svarīgāk ir saprast, kāpēc tā notiek. Mēs zaudēsim valsti, ja visi kopā nebūsim stipra nācija. Mums vajadzīgi kopīgi mērķi. Ar mums runā instinktu līmenī, un es nevēlos dzīvot sabiedrībā, ar kuru sarunājas instinktu līmenī. Ar cilvēkiem jārunā apziņas līmenī,» teica Sudraba.

Kā portālu «Apollo» informēja KP, uzņēmumam piemērots sods 25 000 latu apmērā.

Vienošanās par darbībām vai bezdarbību, kuras dēļ tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū, ir aizliegtas ar Konkurences likumu, uzsver KP.

Paturot tiesības lemt par citu konkrētā tirdzniecības centra platību iznomāšanu, SIA «Maxima Latvija» varētu ne vien ierobežot potenciālos nomniekus, bet arī nepamatoti ierobežot iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu uzņēmējdarbību.

Sākotnēji uzņēmumam piemēroto naudas sodu ļāva samazināt tas, ka, lai arī līgumos bija iekļauti ierobežojošie nosacījumi, tie netika reāli piemēroti. Tika ņemts vērā arī fakts, ka uzņēmums pēc savas iniciatīvas, veicot grozījumus pārkāpumu saturošajos līgumos, pārkāpumu pārtrauca un izmeklēšanas laikā pēc savas iniciatīvas sniedza KP pilnīgu un patiesu informāciju, kas bija būtiska lietas izskatīšanai.

Informāciju par telpu iznomātājus ierobežojošajiem līgumiem KP ieguva tirgus uzraudzības laikā. Tirdzniecības centru telpu nomas tirgus uzraudzība tika uzsākta pēc tam, kad pērnā gada pavasarī KP konstatēja līdzīgu aizliegtu vienošanos starp «Rimi» grupas uzņēmumiem un tirdzniecības centru telpu īpašniekiem – tās rezultātā telpu iznomātājs atteica iznomāt telpas SIA «Daudznozaru kompānija «Daugava»».

Toreiz KP uzsvēra, ka, liedzot specializētajiem pārtikas veikaliem uzsākt darbību tirdzniecības centros, tiek ierobežota to attīstība. Vienlaikus būtiski tiek palielināta ražotāju atkarība no mazumtirdzniecības lielveikaliem, jo tiem tiek liegta iespēja veidot efektīvu – pietiekoši lielu, ātri un ērti sasniedzamu – alternatīvu izplatīšanas kanālu, veidojot savu specializēto veikalu ķēdi.

Viņa aicinājumam sasildīties sekoja vairākums protestētāju, pūlim sākot lēkāt, izsaucot simbolisku mītiņa vēstījumu Lecam pret ACTA. Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Zatlera Reformu partija) aicinājums diskusiju turpināt citviet tika pavadīts ar ūjināšanu, un organizētāju pārstāvis Armands Leimanis Neatkarīgajai atzina – pamatoti: «Ministrs vēlas vairāk samierināt iesaistītos, nekā runāt par tehniskām detaļām, par kurām, iespējams, nav pat informēts.»

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (AntiCounterfeiting Trade Agreement, ACTA) nosaka starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, tostarp vispārīgai pirātisma ierobežošanai internetā. To 26. janvārī valdības vārdā parakstīja arī Latvijas vēstnieks Japānā, D. Pavļuts likumprojekta ratificēšanu Saeimā pagaidām apturējis sabiedrības spiediena ietekmē.

«ACTA ir iesaldēts, bet ne apturēts,» atgādina protesta dalībnieks Aigars Mahinovs, «turklāt nolīgumā ir nesaderības ar esošo Krimināllikumu, tāpēc runas par to, ka nolīgums mūs neietekmēs, ir aplamas.» A. Mahinovs un vairāki citi protestētāji uzskata, ka ACTA būs tikai sākums vērienīgākai kampaņai pret interneta brīvību. Tāpēc jebkuras izmaiņas esot jāpieņem uzmanīgi un pēc rūpīga izvērtējuma.

Dalībnieku vidū protestēja arī datorzinātnieks Ilmārs Poikāns (vairāk pazīstams kā Neo), kurš pauda satraukumu, ka neprecīzi formulēts likums var ierobežot tehnoloģiju, tostarp interneta, lietošanas iespējas: «Protams, tiesiskais regulējums internetā pašreiz ir nepilnīgs un ir jāuzlabo. Tomēr par ACTA nav ar sabiedrību apspriestas izmaiņas likumā. Tas ir projekts, kuru ierēdņi saņēmuši no Eiropas apstiprināšanai – bez iespējām to mainīt.»

Stundu pēc piketa sākuma uzklausīt sanākušos iznāca ekonomikas ministrs D. Pavļuts un ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. «Likums un jebkura tā izmaiņa ir jāapstiprina visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, tāpēc konkrēti ko mainīt tiešām ir gandrīz neiespējami. Tomēr Latvija likumam var pievienot deklarāciju, kas mūsu nostāju paustu konkrētāk,» uz kompromisu aicināja D. Pavļuts. Viņš arī atzina, ka pašreiz nolīguma noraidīšana ir nevēlama, jo diskusijā jāiesaista plašāka sabiedrības grupa. «Es gaidu un gribētu sadzirdēt arī citādus viedokļus, kuri nebūtu tik kritiski,» piebilda ministrs.

Sanākušo jauniešu un informāciju tehnoloģiju interesentu vidū netrūka arī citvalstu protestētāju, jo akcijas pret ACTA nolīgumu notiek visā Eiropā. «Līgums netieši panāks to, ka vara no iedzīvotājiem kārtējo reizi nonāks spēcīgu uzņēmumu rokās, kas pašlaik tiek aktīvi lobēti. Tiks iznīdēts radošums un brīvā doma,» uzskata Valīds no Lielbritānijas, kurš vairākus gadus dzīvo un strādā Latvijā.

D. Pavļuts protesta dalībniekiem solīja, ka likumprojekts netiks nodots Saeimai apstiprināšanā, pirms būs noslēgušās diskusijas ar sabiedrības pārstāvjiem. Viņš tuvāko konferenci par ACTA plāno jau aprīlī. Savukārt A. Leimanis atzina, ka organizētāji drīzumā dibinās biedrību, kuras viens no uzdevumiem būs arī cīņa pret ACTA: «Autortiesības nevar un nedrīkst aizskart citas tiesības.»

Vairākām ministrijām kopā ar Tiesībsarga biroju uzdots izvērtēt, kādas sekas izriet no ACTA iekļautajām normām, un šis izvērtējums jāiesniedz valdībai.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka ACTA nolīgumu pagaidām nav parakstījusi Igaunija, Vācija, Kipra, Nīderlande un Slovākija. Vācijas Tieslietu departaments izlēmis, ka nolīgumu varētu parakstīt tikai tad, kad noslēgsies visas nepieciešamās diskusijas sabiedrībā. Savukārt Čehijas valdība apturējusi ACTA ratifikāciju, lai gan līgumu tā parakstīja vienlaikus ar Latviju. Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) vakar pieļāva, ka Saeima šo likumprojektu varētu noraidīt.

«Providus» pētniece Iveta Kažoka domā, ka pilsoņu aktivitāte varētu būt pat lielāka, nekā bija referendumā par Saeimas atlaišanu. Toreiz uz vēlēšanu iecirkņiem atnāca 689 988 balsstiesīgie pilsoņi jeb 44,73%. Vienlaikus Kažoka uzskata, ka tas būs atkarīgs no pēdējās nedēļas pavērsieniem aģitācijas kampaņā.

Arī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš ir pārliecināts, ka aktivitāte būs augsta, ņemot vērā politisko spēku aktivitātes, raksta Apollo.lv.

Tomēr piesardzīgāks savās prognozēs ir CVK vadītājs Arnis Cimdars, kurš norāda, ka daudz kas ir atkarīgs no vēlētāju uzrunāšanas intensitātes tuvākajās dienās. Cimdars gan neslēpj: viņš pieļauj, ka referendumu varētu apmeklēt visi balsstiesīgie – komisija tam esot gatava.

Savukārt politologs Jānis Kapustāns laikrakstam izteicies, ka aktīvākie būs pensionāri un jaunieši, pasīvākā grupa varētu būt vidējā paaudze, kas vairāk nomākti ar ekonomiskajām grūtībām.

Nordea bankas Private Banking vadītāja Latvijā Zane Martina: „Prieks, ka turpinām pagājušā gada veiksmes stāstu, kad Nordea bankas Latvijas filiāle ieguva prestižo „Euromoney” izcilības balvu kategorijā „Labākais Private Banking pakalpojuma sniedzējs Latvijā”. Mūsu solījums klientiem arī turpmāk būs drošība un stabilitāte, kuras pamatā ir vienotas un profesionālas komandas darbs.”

Nordea Wealth Management vadītāja Guna Vaersteda (Gunn Wærsted): „Ir ļoti iedvesmojoši kārtējo reizi saņemt šo apbalvojumu. Šī ir uzslava visiem Nordea bankas darbiniekiem un vadītājiem Private Banking jomā visos reģionos, un tas mūs iedvesmo turpināt censties sniegt lielisku klientu pieredzi.”

Apbalvojumi tiks pasniegti svinīgā ceremonijā 16.februārī Londonā.

Nordea ir lielākā banka Ziemeļvalstu reģionā, kas īpaši turīgiem klientiem piedāvā Private Banking pakalpojumus. Bankas aktīvu apjoms 2011.gada beigās bija 50,9 miljardi eiro. Pēdējos gados Nordea ir nostiprinājusi savas pozīcijas arī Baltijas valstīs un Polijā. Nordea Grupa tiek atzīta kā labākais Private Banking pakalpojumu sniedzējs Ziemeļvalstu reģionā jau ceturto gadu pēc kārtas. 2011.gadā Nordea Private Banking Latvijas filiāle tika atzīta kā labākā Latvijā.

„Euromoney” ir pasaules mērogā respektējams vadošais finanšu pakalpojumu žurnāls, kas ik gadu pasniedz šīs balvas labākajiem Private Banking pakalpojuma sniedzējiem visā pasaulē. Savā vērtējumā „Euromoney” žūrija ņem vērā gan dažādus kvalitatīvus, gan arī kvantitatīvus rādītājus, tai skaitā, tiek analizēti biznesa darījumu apjomi, peļņas rādītāji, attiecības ar klientiem un serviss.

Savukārt, Dimanta vietnieces pienākumus pildīs “Latvijas Vēstneša” portāla nozares redaktore Aija Duļevska-Cālīte.

Bijušais NEPLP padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins jaunajā NEPLP sastāvā nav iekļauts, līdz ar to Kleckins turpinās darbu kā Latvijas Universitātes Komunikācijas un žurnālistikas katedras docents.

Saeima jauno NEPLP sastāvu ievēlēja 2. februārī. Padomes sastāvā tika iekļauti – Dimants, Duļevska-Cālīte, SIA “Vesta LK” mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Dainis Mjartāns, filmu un raidījumu studijas “Mistrus Media” vadītājs Grūbis un Anša Epnera filmu studijas “AVE” producents, operators un režisors Ivaru Zviedris.

NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. NEPLP ir tiesības pārbaudīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatīto programmu uzskaiti un ierakstus, kā arī pieprasīt no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem to finansiālās darbības pārskatu, ja šie plašsaziņas līdzekļi pieprasa vai iegūst valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumus.

Intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» Zatlers norādīja, ka partija ievēros konsekvenci un pieturēsies pie saviem principiem.

Zatlers uzskata, ka partijas reitingu kritumu veicināja arī tas, ka daudzi partijas vēlētāji par labu ZRP izvēli vēlēšanās izdarījuši emociju iespaidā, raksta Apollo.lv.

Viņš gan vērsa uzmanību, ka daudzas reformas jau ir ieviestas. «Mēs esam panākuši gan nulles deklarāciju, gan atklātas vēlēšanas,» sacīja Zatlers, norādot, ka bez ZRP daudzas reformas nebūtu notikušas.

«Ja nebūtu rīkojuma Nr.2, daudzas pozitīvas reformas nenotiktu,» sacīja Zatlers.