Šogad arī vairāk vecāku izvēlas aktīvi veidot uzkrājumus savu bērnu nākotnei – 2012.gada pirmajā ceturksnī Swedbank klienti noslēguši par 56% vairāk līgumu nekā šajā periodā pērn. Visbiežāk uzkrātie līdzekļi tiek novirzīti bērna augstākās izglītības izdevumu segšanai, liecina Swedbank dati.

Izmaiņas vecāku iecienītāko profesiju topā
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aptauju, daļēji popularitāti zaudējušas tādas vēlamās bērnu nākotnes profesijas kā arhitekts (no 33% pērn uz 21% šogad), dizaineris (no 23% pērn uz 17% šogad), žurnālists vai PR speciālists (no 13% pērn uz 7% šogad), kā arī sportists (no 18% pērn uz 13% šogad). Visiecienītākā profesija – uzņēmējs – šogad piedzīvojusi popularitātes kritumu tikai par vienu procentpunktu (no 36% pērn uz 35% šogad), savukārt ārsta profesijas popularitāte par vienu procentpunktu ir pieaugusi (no 28% pērn uz 29% šogad).

“Šis ir jau piektais gads, kad veicam aptauju par vecāku vēlamajām profesijām viņu bērniem, un ir redzams, ka iecienītākās profesijas šajā laikā praktiski nav mainījušās. Lai gan privātuzņēmēja profesijas popularitāte gadu gaitā ir samazinājusies, liela daļa vecāku joprojām vēlas, lai viņu bērni paši būtu noteicēji pār savu karjeru un ienākumiem. Tāpat sabiedrības acīs prestižu saglabā tādas profesijas kā ārsti, arhitekti, finanšu speciālisti un juristi. Priecājamies redzēt, ka arvien vairāk vecāku plāno bērnu nākotni ilgtermiņā un laikus sāk veidot finanšu uzkrājumus, lai nodrošinātu bērniem iespēju kļūt par konkurētspējīgiem profesionāļiem savā izvēlētajā darbības nozarē,” saka Ģirts Bērziņš, Swedbank valdes loceklis Latvijā un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

Interesanti, ka lauku teritorijās dzīvojošie gandrīz divreiz biežāk nekā Rīgas iedzīvotāji norādījuši, ka nākotnē saviem bērniem vēlētos mākslinieka profesiju (atbildi norādījuši 16% lauku iedzīvotāju un 9% Rīgas iedzīvotāju), savukārt Rīgā dzīvojošie divreiz biežāk vēlētos, lai viņu bērns kļūtu par pilotu (12% Rīgā dzīvojošo pret 6% lauku iedzīvotāju). Respondenti ar augstākiem ienākumiem biežāk vēlas redzēt savus bērnus kā uzņēmējus vai arhitektus (attiecīgi 50% un 44% respondentu ar mēneša ienākumiem virs Ls 600). Turpretī iedzīvotāji ar mēneša ienākumiem līdz Ls 150 biežāk vēlētos bērnus redzēt kā sportistus (22%) un skaistumkopšanas speciālistus vai frizierus (10%).

Gada četros mēnešos Vienotība ziedojumos ir saņēmusi 56 600 latus, bet tā sauktajās lielajās biedra naudās (t.i., lielākās par 200 latiem gada laikā) – vēl vairāk nekā 10 000 latu.

Turpretī otra valdošā partija – ZRP – ziedojumos saņēmusi tikai 1423 latus, bet lielās biedra naudas neviens zatlerietis nav maksājis. KNAB mājaslapā, kur var atrast šo informāciju, pat vēl nav ieviests partijas jaunais nosaukums Reformu partija. Tas nozīmē, ka pēdējā laikā šim politiskajam spēkam nav ziedots pat 1 santīms. Turklāt 1000 latu ZRP marta beigās ir noziedojis uzņēmējs no Jelgavas Māris Bušs viens pats – citādi materiālais atbalsts valdošajai partijai izskatītos vēl smieklīgāk. Vienotībai ir 20 mandātu Saeimā, premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēsli, četri ministru portfeļi un vēl divi pusportfeļi (politiskā atbildība par bezpartejisko satiksmes ministru Aivi Roni un zemkopības ministri Laimdotu Straujumu). Savukārt ZRP ir 16 mandātu Saeimā un pieci ministru portfeļi, arī šīs partijas pārstāvji vada tieši par uzņēmējdarbību atbildīgās Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, raksta NRA.lv.

Trešajam valdošajam spēkam – Nacionālajai apvienībai (14 deputāti, divi ministru portfeļi neekonomiskajā blokā) – šogad saziedots četras reizes vairāk nekā ZRP – 6252 lati. Turklāt krietni vairāk ir ziedots Nacionālās apvienības sastāvdaļām. Tā partijai Visu Latvijai! ir saziedoti 17 593 lati (bijis daudz ziedotāju, bet maksātnespējas administrators Māris Sprūds viens pats ir noziedojis 15 000 latu), savukārt apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 3000 latu, plus lielajās biedra naudās – vēl 3200 latu (Roberts Zīle – 2000 latu, Kaspars Gerhards – 500 latu).

Vairāk par ZRP uzņēmēji atbalsta pat opozīcijas partijas. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šogad ziedojumos saņēmusi 18 491 latu, ZZS ietilpstošā Latvijas Zaļā partija – 1875 latus, bet Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība – 8041 latu. Savukārt Saskaņas centrs ar savām sastāvdaļām kopā saņēmis 18 600 latu atbalstu.

Interesants ir Vienotības lielāko ziedotāju saraksts. To vidū spilgti izceļas partijā ietekmīgās Viņķeļu ģimenes. Pēteris Viņķelis partijai ir ziedojis 9600 latu, kā arī vēl 2400 latu samaksājis biedra naudās. Dāsnos ziedojumus zināmā mērā var uzskatīt arī kā pateicību par augstajiem un labi apmaksātajiem amatiem: pats Pēteris ir eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes palīgs un premjera Valda Dombrovska ārštata padomnieks, bet viņa dzīvesbiedre Darja Kulagina – eiroparlamentārieša Kārļa Šadurska palīdze. Partijai 700 latu ir ziedojis Pētera brālis Juris Viņķelis, 345 latus – Pētera svaine, labklājības ministre Ilze Viņķele, bet 350 latu – Ilzes brālis Kaspars Vidiņš.

Vērā ņemamas summas ziedojuši uzņēmēji Oskars Getliņš (3500 latu), Jānis Knēziņš (2000 latu) Daiga un Erviņš Kišuro (2000 latu) Egīls Trumpe (2000 latu), Guntars Indriksons (2450 latu), Juris Zvirbulis (3000), Arvils Ašeradens (300 latu), uzņēmuma Sniedze un partneri (iepriekš nosaukums bija Ašeradens un partneri) īpašniece Dzintra Sniedze (2000), Edgars Krūmiņš (4450).

Partijai ziedojis arī pensionārs Jēkabs Kļava (5000 latu), kurš atbilstīgi datu bāzes firmas.lv informācijai nav iesaistīts uzņēmējdarbībā, kā arī Apes novada Gaujienas internātskolā dibinātās biedrības Konsultatīvais centrs bērniem valdes locekle Daina Graudiņa (3000 latu).

Kā zināms, Francijā prezidenta amatā nonācis sociālistu kustības līderis Fransuā Ollands, kurš pretēji savam priekšgaitniekam Nikolā Sarkozī pauž asu kritiku Vācijas virzītajai fiskālās disciplīnas idejai. Vakar jaunievēlētais Francijas prezidents vien dažas stundas pēc inaugurācijas devās pirmajā darba vizītē, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, demonstrējot kategorisku vēlmi atsākt diskusiju par fiskālās disciplīnas līgumu. F. Ollands norādījis, ka vispārējā taupība, kas līdz šim tika ievērota, cīnoties ar eirozonas parādu krīzi, nav attaisnojusies, tādēļ taupības politika būtu jābeidz.

Mācoties no smagās ekonomiskās krīzes, kurā eirozonas valstis nonāca arī neapdomīgās saimniekošanas dēļ, ES vēlas turpmāk piespiest dalībvalstis ievērot visiem vienādus budžeta plānošanas principus, izvairoties no pārmērīgas naudas izšķiešanas. Marta sākumā 25 ES dalībvalstu premjeri jau parakstīja fiskālās disciplīnas līgumu, kas tālāk jāakceptē katras atsevišķās valsts parlamentiem. Zināms, ka līgumam nepievienosies Lielbritānija un Čehija, kas abas kategoriski iebilst pret turpmāku taupīšanu.

Savukārt spēcīgākā jaunās kārtības aizstāve ir Vācija, kurai krīzes apstākļos nācās būt par galveno donoru bankrota priekšvakarā nonākušajām dalībvalstīm. Taupības oponenti norāda, ka Eiropa nespēs atsākt izaugsmi, ja nestimulēs savu valstu ekonomikas. Savukārt fiskālās disciplīnas aizstāvji uzsver: daudzas valstis pierādījušas, ka neprot domāt stratēģiski, un dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Lai šī bēdīgā pieredze neatkārtotos, jārada mehānisms, kas visas eirozonas valstis piespiestu saimniekot pragmatiski un tērēt tikai nopelnītu naudu.

Starp tiem, kuri glābiņu saskata piesardzībā, ir arī Latvija. Šodien Saeimas darba kārtībā iekļaus Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Atbildīgās Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš Neatkarīgajai atzina, ka, neraugoties uz jaunām vēsmām Eiropā, Latvija virzās pati sev svarīgā virzienā. «Neraugoties uz Francijas noskaņojumu, maz ticams, ka fiskālās disciplīnas ideja tiks atcelta vai būtiski mainīta. Iespējams, parādīsies jauni papildinājumi un variācijas, taču Latvija ir izdarījusi savu izvēli un gatava ratificēt līgumu, kā to jau izdarījušas Portugāle, Grieķija un Slovēnija,» pauda O. Ē. Kalniņš, piebilstot, ka šāds balsojums ES apliecināšot, ka Latvija ir atbildīga valsts.

«Pirms nākamā gada pavasarī plānotā lēmuma par eirozonas paplašināšanu Latvijai ir būtiski demonstrēt spēju būt pragmatiskai,» sacīja O. Ē. Kalniņš. Viņš arī uzsvēra, ka Ārlietu komisija un Saeimas Juridiskais birojs par vispareizāko uzskatījis nosacījumu, ka līgums šodien konceptuāli jāatbalsta ar divām trešdaļām no klātesošo deputātu balsīm. «Ja tas izdosies, tad 31. maijā līdzīgā kārtībā šis līgums varētu tikt pieņemts arī galīgajā lasījumā,» pauda parlamentārietis.

Latvijas parlaments sācis darbu arī pie jaunā Fiskālās disciplīnas likuma, ko pašlaik gatavo jau otrajam lasījumam. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs, komentējot to, vai Latvijai nebūtu jāiepauzē ar jaunā likuma veidošanu, lai pavērotu norises Eiropā, akcentēja: «Latvija šo likumu neveido Eiropai, bet gan pati sev. Līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvijas politiķiem mēdz būt grūti vienoties racionāliem lēmumiem, kompromisiem un apdomīgai saimniekošanai. Tādēļ šis likums disciplinēs valsts ekonomisko vidi un novērsīs to, ka katra jauna valdība populistiski sāk izšķiest naudu. Turklāt šā likuma veidošana nav tieši saistīta ar to, kad, vai un kā dalībvalstis ratificēs līgumu,» komentēja J. Reirs.

“Iepazīstināsim Foursquare pārstāvjus ar Asketic Riga darbu, kas guvis lielāko atbalstu konkursa fināla balsojumā. Gala lēmumu par skices piemērotību Rīgas Foursquare virtuālās nozīmītes dizainam pieņems sociālā tīkla veidotāji, kuri aktīvi sekoja līdzi konkursa norisei. Jāuzteic RTAB par konkursa īstenošanu, jo tā ir līdz šim unikāla pieredze Foursquare – publisks un sabiedrībā atbalsojošs konkurss,” piebilst Mareks Matisons, Latvijas Foursquare vēstnieks.

Konkursā no 16.aprīļa līdz 2.maijam tika saņemti 93 dažādi virtuālās nozīmītes dizaini. Ekspertu žūrija interneta balsojumam izvirzīja astoņus darbus. Rīgas Foursquare virtuālās nozīmītes konkursa žūriju veido Rīgas mērs Nils Ušakovs, Latvijas Foursquare vēstnieks Mareks Matisons, LMA profesors Ojārs Pētersons, RTAB interneta projektu vadītāja Sabīne Markus, IT blogeris Kristaps Skutelis, Click digitālo projektu vadītāja Laura Lasmane, DDB Latvia direktors Andris Rubīns un Inspired Digital vadītājs Artūrs Mednis.

Iespēju izveidot savu Foursquare virtuālo nozīmīti Rīga ieguva, pateicoties Rīgas Foursquare kopienai, kas pieteica un aktīvi atbalstīja Latvijas galvaspilsētu konkursā “4sqCities”. Līdz ar to Rīga iekļuva to piecu Eiropas pilsētu vidū, kurai Foursquare būs sava virtuālā nozīmīte. Līdztekus Rīgai Foursquare atzinību šajā konkursā guvušas Boloņa Itālijā, Ģente Beļģijā, Gimāresa Portugālē un Vīne Austrijā.

Foursquare ir pasaulē populārākais sociālais tīkls, kura ietvaros cilvēki norāda savu atrašanās vietu, atzīmējot to savos mobilajos telefonos. Cilvēki atzīmējas vietās, ko apmeklē – klubos, restorānos, bāros, muzejos, izstāžu zālēs, veikalos un citur –, iesaka tās citiem un rekomendē, ko tajās darīt. Reizēm šie ieteikumi nav tieši saistīti ar konkrēto vietu, bet ar citu, kas ir tuvumā un arīdzan ir ievērības cienīga. Nepilnu divu gadu laikā šī sociālā tīkla lietotāju skaits pasaulē jau pietuvojies 20 miljoniem.

Šāda sistēma ieviesta Dundagā. Pašvaldības saistošajos noteikumos šāda prakse ar pārtikas taloniem iekļauta jau pirms vairākiem gadiem.

Pārtikas talonus izsniedz divās situācijās – vispirms krīzes situācijās, kad radušies neparedzēti izdevumi. Otra situācija – kad mēnesim atvēlētais pabalsts neapzinīgi notērēts nedēļas laikā, raksta Apollo.lv.

Dundagas novada sociālā dienesta vadītāja Ineta Mauriņa gan norāda, ka novadā tikai aptuveni pieci cilvēki pabalstu saņem pārtikas talonos.

„Uzskatām, ka grozījumus likumdošanā saistībā ar nacionālo kanālu retranslāciju kabeļoperatoru tīklos nedrīkst skatīt, līdz nav publiskots KP pieņemtais lēmums. Pastāv iespēja: ja padome pieņēmusi LNT un MTG grupai labvēlīgu lēmumu, tad iespējamie ierobežojošie nosacījumi var būt pretrunā ar likumdošanā rosinātajiem grozījumiem,” uzsver Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle. „Grozījumi likumdošanā ir ļoti nozīmīgs lēmums ne vien visai nozarei, bet sabiedrībai kopumā, jo tiešā veidā skar nacionālās informatīvās telpas nākotnes attīstības perspektīvas. Tādēļ to sasteigta pieņemšana, nezinot blakus faktorus, kas tos vistiešākajā veidā var ietekmēt, ir nepieņemama un ir pretrunā ar valstiskas domāšanas principiem.”

Jaunākie rādītāji nav iepriecinoši, vēstī laikraksts. Apkalpoto pasažieru skaits lidostā Rīga, kas lielā mērā atkarīgs no «airBaltic», šogad aprīlī, salīdzinot ar pērno gadu, krities par 9%. Aviokompānija «airBaltic» martā zaudējusi aptuveni 7% pasažieru, bet aprīlī kritums ir pat divkāršojies, proti, tas ir 14%. Pērn kopumā «airBaltic» apkalpoja aptuveni 3,3 miljonus pasažieru.

«Pašlaik tiek realizēts «airBaltic» biznesa plāns, kas vērsts uz rentabilitātes atgūšanu, kompānijas finansiālās situācijas stabilizēšanu,» situāciju laikrakstam skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, tāpēc arī mazinoties pasažieru skaits.

Gan eksperti, gan aviokompānija un ministrijā uzskata, ka situācija uzlabosies – pasažieru skaits ir sasniedzis zemāko punktu, pēc kura atsāksies pieaugums, raksta Apollo.lv.

Un tomēr – kā liecina «Dienas» veiktā cenu aptauja, «airBaltic» pieejamo biļešu cenas vismaz pirmajam vasaras mēnesim – jūnijam – nav nemaz tik pievilcīgas. Piemēram, lidojums uz Londonu ar «airBaltic» izmaksā teju visdārgāk. Līdzīga tendence ir, arī lidojot uz citiem galamērķiem.

Aiokompānija gan biļešu cenu paaugstināšanu noliedz un skaidro, ka mainījusies klientu uzvedība un lētākās aviobiļetes tiek izpirktas ātrāk.

«Vētra ūdens glāzē,» ceturtdienas rītā intervijā Latvijas Radio masu medijos aprakstīto aviopasažieru skaita samazināšanos raksturoja Rīgas lidostas vadītājs Arnis Luhse.

Viņš norādīja, ka, lai arī nacionālā aviokompānija «airBaltic» restrukturizācijas gaitā samazina lidojumu skaitu, citas aviokompānijas, piemēram, «Lufthansa» un «Wizz Air», to palielina, ziņo LETA.

Luhse ir pārliecināts, ka arī šogad, tāpat kā pērn, gadā kopumā lidostā tiks apkalpoti vairāk nekā pieci miljoni pasažieru.

Punktu LŽS pacietībai pielika Satversmes tiesas 2. maija spriedums. Tas apmierināja četru autortiesību organizāciju prasību atzīt par nelikumīgiem valdības noteikumus, kuri uzliek par labu šīm organizācijām īpašu nodevu par dažu tādu priekšmetu pārdošanu, kurus principā iespējams izmantot, lai ierakstītu, saglabātu un reproducētu darbus, ko radījuši šo organizāciju biedri. Prasība pret noteikumiem bija tāda, lai noteikumi apliek ar nodevu tikai dažus no šādiem priekšmetiem. Piemēram, nodeva par tukšu audiokaseti vai minidisku ir jāmaksā, bet par mobilā telefona atmiņu nav jāmaksā. Tiesa pievienojās prasītāju viedoklim, ka principiālas atšķirības starp šiem priekšmetiem nav, raksta NRA.lv.

LŽS nekādā ziņā neapstrīd Satversmes tiesas spriedumu, bet norāda, ka no tiem pašiem Satversmes un likumu pantiem, no kuriem izriet, ka ar nodevu jāapliek visi lietišķās vai mākslinieciskās informācijas nesēji, izriet arī tas, ka iekasētā summa jāsadala vienlīdzīgi starp visiem šīs informācijas autoriem. Valda Dombrovska valdība ne jau tāpēc vairījās paplašināt nodevas pielietojumu, ka būtu pret nodokļu un nodevu paaugstināšanu, bet tāpēc, ka negribēja uzņemties taisnīgu iekasētās naudas sadalīšanu.

Pašreizējā autoratlīdzību sistēma ir vēsturisks anahronisms – pārpratums, kas atbilda laikam vēl pirms 90 gadiem, kad, piemēram, pieņemta Latvijas Republikas Satversme. Tad tiešām bija tā, ka tautas masu vajadzības apmierināja praktiski tikai mākslinieki, bet zinātnieki vai filozofi sazinājās pārsvarā savā vidē. Skolotāji rakstīja ar krītu uz tāfeles, par kuras lietošanu nekādas nodevas netika iekasētas. Žurnālistu darbi tika uzticēti tikai lasītāju atmiņai (tagad būtu laiks uzlikt nodevu arī par to!), jo trūka tehnisko līdzekļu viņu savāktās informācijas pārstrādei jaunā informācijā. Tādā situācijā nebija absurdi, ja visi Latvijas iedzīvotāji maksātu nelielu nodevu par labu pāris simtiem mākslinieku, kuru darbi veidoja, sacīsim, 9/10 no kopējās informācijas, kas cirkulēja sabiedrībā.

Pašlaik mēs dzīvojam pilnīgi citādi. Tagad Satversmes tiesā uzvarējušo autoru radošie darbi aizpilda labi ja 1/100 no kopējās informācijas aprites. Kā uzskaita LŽS, sava daļa no nodevas pienākas arī žurnālistiem un zinātnisko grāmatu autoriem, skolu un augstskolu pasniedzējiem un organizācijām, kas izplata viņu darbus papīra un multimediju vidē.

Konkursā no 16.aprīļa līdz 2.maijam tika saņemti 93 dažādi virtuālās nozīmītes dizaini. Ekspertu žūrija interneta balsojumam izvirzīja astoņus darbus. Rīgas Foursquare virtuālās nozīmītes konkursa žūriju veido Rīgas mērs Nils Ušakovs, Latvijas Foursquare vēstnieks Mareks Matisons, LMA profesors Ojārs Pētersons, RTAB interneta projektu vadītāja Sabīne Markus, IT blogeris Kristaps Skutelis, Click digitālo projektu vadītāja Laura Lasmane, DDB Latvia direktors Andris Rubīns un Inspired Digital vadītājs Artūrs Mednis. Interneta balsojums par labāko Rīgas Foursquare virtuālās nozīmītes dizainu noslēgsies 14.maijā, konkursa uzvarētājs tiks paziņots 15.maijā.

Iespēju izveidot savu Foursquare virtuālo nozīmīti Rīga ieguva, pateicoties Rīgas Foursquare kopienai, kas pieteica un aktīvi atbalstīja Latvijas galvaspilsētu konkursā “4sqCities”. Līdz ar to Rīga iekļuva to piecu Eiropas pilsētu vidū, kurai Foursquare būs sava virtuālā nozīmīte. Līdztekus Rīgai Foursquare atzinību šajā konkursā guvušas Boloņa Itālijā, Ģente Beļģijā, Gimāresa Portugālē un Vīne Austrijā.

Foursquare ir pasaulē populārākais sociālais tīkls, kura ietvaros cilvēki norāda savu atrašanās vietu, atzīmējot to savos mobilajos telefonos. Cilvēki atzīmējas vietās, ko apmeklē – klubos, restorānos, bāros, muzejos, izstāžu zālēs, veikalos un citur –, iesaka tās citiem un rekomendē, ko tajās darīt. Reizēm šie ieteikumi nav tieši saistīti ar konkrēto vietu, bet ar citu, kas ir tuvumā un arīdzan ir ievērības cienīga. Nepilnu divu gadu laikā šī sociālā tīkla lietotāju skaits pasaulē sasniedzis jau vairāk nekā piecus miljonus.

SKDS dati liecina, ka laikā kopš 2009.gada, kad Ministru prezidenta amatā ir Valdis Dombrovskis (Vienotība), pašreiz sabiedrības uzticēšanās līmenis valdībai ir sasniedzis augstāko punktu. Dombrovska valdībai aprīlī, salīdzinot ar martu, atbalsts pieaudzis par 4% un tagad tai uzticas 25% iedzīvotāju.

Tikpat strauju uzticības kāpumu ir piedzīvojusi arī Saeima un tagad sasniegusi 20% uzticamības līmeni. Kaktiņš atzīst, ka Eiropas valstu vidū fakts, ka parlamentam uzticas tikai katrs piektais iedzīvotājs, arvien vēl ir ļoti zems rādītājs, tomēr pieaugums ir atzīstams. “Ja mēs paskatāmies, kāda bija uzticība iepriekšējam sasaukumam pēdējos mēnešos, tad tie bija tikai 6-7% un tas, ko mēs tagad redzam, ir gandrīz trīskārtējs pieaugums,” raidījumam atzina Kaktiņš.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzina, ka sākumā priecīgajai ziņai pat nav noticējusi. “Nē! Jāsaka, ka nenormāli pārsteigta biju, kad es sapratu,” komentēja Āboltiņa.

Vēsturiski viszemāko tautas uzticības punktu savulaik bija sasnieguši Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle savas pirmās valdības laikā 1997. gadā un 2009.gadā Aināra Šlesera Pirmās partijas un Latvijas ceļa premjers Ivars Godmanis, kuru laikā valdībai uzticējās tikai 7,3%, bet Saeimai 4,5%, raksta NRA.lv.

Tomēr līdz šim izcilākais sasniegums tautas uzticības iegūšanā Saeimai un Ministru Kabinetam pieder Jaunā laika ideju tēvam Einaram Repšem, kuram 2002.gadā, kļūstot par premjeru, vismaz uz pāris mēnešiem izdevās panākt, ka parlamentam un valdībai uzticas ap puse iedzīvotāju.